Velsas Springerspanielu vēsture sākās jau no VIII gadsimta pirms mūsu ēras, kad 
cilvēks pirmo reizi sāka izmantot medību suņus. Mūsdienu spanieļu senči palīdzēja 
meklēt medījumu Bretaņas, Kornvolas, Velsas, Īrijas un Skotijas krastos mezolīta 
laikmetā.
 

Aptuveni ap 250 gadu pirms mūsu ēras, Velsas Springer spanielu sencis bija 
agasīnijas medību suns. Tas piederēja seno britu ciltīm, kuri apdzīvoja Anglijas 
teritoriju, laikā, kad romieši to iekaroja. Tā laika liecībās ir sastopami medību 
apraksti ar šo suni: viņš cēla medijumu ar lēcienu, kā to dara Springeri. Šo suni 
piemin arī romiešu vēsturnieks Apians. 
Renesanses laikmetā sauszemes spaniels - sarkan-balts suns, Velsas 
Springerspaniela tipa - ko izmantoja piekūnu medībās, kā arī medībām ar loku un 
šautenēm. Tā laika gobelēnos attēlots suns, kurš kopumā pēc krāsas un uzbūves 
ļoti līdzinās mūsdienu Velsas Springerim. 
 

XVIII gadsimtā britu mākslinieki bieži attēloja uz saviem audekļiem sarkan-balto 
spanieli. Šķirnes pazinēji apgalvo, ka viņu stāja, krāsa un ārējais izskats - tāds pats 
kā pašreizējais Velsas Springera izskats. Jau tajos gados viņš ir ieguvis lielu 
popularitāti Anglijā un kļūst par iecienītāko medību suni daudziem bagātiem 
cilvēkiem. 
 

Tomēr ap XIX gadsimtu šķirni izkonkurēja šokolādes-baltie un melnbaltie spanieļi. 
Šķirnes popularitāte kritās, tos audzēja galvenokārt Dienvid -Velsā.
Selekcija,izplatoties Darvina teorijai, galu galā noveda pie fakta, ka Viktorijas 
laikmetā Anglijā atkal parādījās sarkan-baltie spanieļi. Uzsvars tika likts uz suņiem 
ar noteiktu krāsu, kā rezultātā šķirnes popularitāte atkal pieauga. Anglijas „Kennel 
Club” tika dibināts 1873. gadā, pirmajā izstādē kopā ar citiem spanieļiem tika 
parādīts arī sarkan-baltais. Velsas un Angļu spanieļi uzstājās vienā grupā, jo atšķīrās
tikai pēc krāsas. Tomēr vēlāk tos atdalīja. 

Ir skaidrs, ka Velsas Sprigerspanielis parādījās Amerikā XIX gadsimta beigās, tādēļ 
ka “American Kennel Club” atzina šķirni 1906.gadā. Pirmais suns vārdā Bob 
Faircroft tika reģistrēts 1914.gadā, pēc viņa - vēl pieci. Tomēr laika posmā no 1926.
līdz 1948. gadam AKC nebija piereģistrēts neviens Velsas Spriger Spanielis . Daudzi cilvēki uzskata, ka līdz Otrā pasaules kara beigām ASV nepalika neviens springers. 
Importētie suņi mainija situāciju, un 1949.gadā bija jau 11 suņu. Amerikāņu Velsas 
Springer Spanielu klubs tika dibināts 1961.gadā. 

Velsas Springer spanielis – lielisks peldētājs, gudrs un strādīgs. Viņš ir gatavs 
strādāt visu dienu biezokņos un purvos, un ir ļoti uzticīgs cilvēkam. Springeriem ir 
lieliska oža, kas ļauj viņus izmantot jebkuram medījumam. Labi apmācīts velsietis 
ir nesalīdzināms ne ar vienu citu medību suni. Tas ir brīnišķīgs mājas biedrs, suns 
vidēja auguma - lielāks nekā kokers, bet mazāks kā Angļu Springers. Velsas

Springer Spaniels ir ļoti mīlīgs ar bērniem un mājdzīvniekiem.